Klubu lapas
FK Ventspils FK Metta Valmiera FC RFS BFC Daugavpils FK Spartaks FK Liepāja Riga FC FC Noah Jurmala

\\ Latvijas Futbola virslīgas paziņojums par LFF 4. februāra Valdes sēdes lēmumu

Latvijas Futbola virslīgas paziņojums par LFF 4. februāra Valdes sēdes lēmumu

08/02/2021

Latvijas Futbola virslīga (LFV) pauž neizpratni un nosodījumu par Latvijas Futbola federācijas (LFF) 4.februāra Valdes sēdes lēmumu palielināt “leģionāru maksu” sākot ar 2022.gadu, kā arī par veidu kādā tas pieņemts. LFV vērš uzmanību uz klaji neprofesionālo un labas pārvaldības standartiem neatbilstošo veidu, kādā LFF Valdes loceklis Andis Rozītis ir rīkojies, iespējams savtīgās intresēs virzot un LFF Valde apstiprinot šo priekšlikumu.

Pārskats par priekšlikuma sagatavošanu

Š.g. 21. janvāra LFF Valdes sēdē, izskatot jautājumu par 2021. gada Latvijas virslīgas čempionāta reglamenta apstiprināšanu, LFF Valdes loceklis Andis Rozītis rosināja 2021. gada reglamentā vien 7 nedēļas pirms 2021.gada čempionāta sākuma mainīt “leģionāru maksu”, to palielinot vairāk nekā divas reizes un mainīt “leģionāru fonda” sadales struktūru. 

Uz 21.janvāra LFF Valdes sēdi 2021. gada Latvijas virslīgas čempionāta reglamenta projekts tika iesniegts pirms tam saskaņots LFF Sacensību komitejā (13.01.2021), iepriekš saņemot un izskatot visus priekšlikumus, ko LFF Sacesību departaments lūdza iesniegt līdz 18.12.2020 un pats bija sagatavojis. Tādējādi, apzināti apejot ierasto reglamentu izskatīšanas un saskaņošanas kārtību, ko A.Rozītis kā LFF, FK Smiltene (iepriekš) un ilggadējs nodibinājuma "LFF Vidzemes futbola centrs" Valdes loceklis nevarēja nezināt, A.Rozītis ar nodomu pēdējā brīdī centās panākt tādu grozījumu izdarīšanu 2021.gada Latvijas virslīgas čempionāta reglamentā, kas kopējos “leģionāru maksājumus” Virslīgas klubiem atbilstoši pirmajam sagatavotajam priekšlikumam palielinātu par aptuveni 400 000 eur. 2021.gadā.

Būtiski, ka 274 500 eur no šī finansējuma atbilstoši iesniegtajam priekšlikumam bija plānots pārdalīt dotācijā 1.līgas klubiem. LFF Valdē šobrīd no deviņiem valdes locekļiem tieši vai netieši ir pārstāvēti četri pirmās līgas klubi – JDFS Alberts, SK Super Nova, FK Tukums 2000/TSS un FK Smiltene/BJSS, kurā līdz pērna gada izskaņai Valdes loceklis bija arī Andis Rozītis. Tādējādi 21. janvāra LFF Valdes sēdē, apzināti apejot ierasto reglamentu izskatīšanas un saskaņošanas kārtību, ar nodomu pārdalīt potenciālo “leģionāru maksu” A.Rozītis aicināja to palielināt par aptuveni 400 000eur, 274 500eur aicinot pārdalīt 1.līgas klubiem, no kuriem četri tieši vai netieši ir pārstāvēti LFF Valdē.

Par 21. janvāra LFF Valdes sēdes notikumiem LFV oficiāli tapa zināms vien 27.janvārī, kad par to tika informēta atbildīgā komiteja pēc LFF 21. janvāra Valdes sēdes protokola publicēšanas. Operatīvi sasaucot sapulci 2.02.21, LFV aicināja A.Rozīti ar savu priekšlikumu iepazīstināt LFV un Virslīgas klubus. Uzklausot A.Rozīša prezentāciju 2.02.21, kas atšķīrās gan ar summām no sākotnējā 21.01.21 sēdes projekta, gan bija papildināta ar InStat datu apkopojumu par Latvijas pieaugošo un junioru izlases spēlētāju minūšu skaitu Virslīgas čempionātā, tika konstatēts, ka A.Rozītis, rosinot tik būtiskas izmaiņas 2021. gada Latvijas virslīgas čempionāta reglamentā, nav iepazinies ar “leģionāru jautājuma” vēsturisko aspektu un būtību un, populistiski piesedzoties ar Latvijas Futbola interesēm, rupjā veidā cenšas lobēt finansējuma pārdali, palielinot virslīgas futbola kluba maksājumus un tos pādalot 1.līgas klubiem, lai arī tajos nav pārstāvēts neviens junioru izlašu spēlētājs.

Īpašu attieksmi pret Virslīgas klubiem A.Rozītis nodemonstrēja prezentācijas materiāla iekļaujot jau sagatavotu aprēķinu, cik liels īpatsvars “leģionāru maksājumiem” būs klubu budžetā pēc piedāvātām izmaiņām – vedinot domāt, ka izmaiņas esot nebūtiskas. Iepazīstoties ar A.Rozīša prezentāciju visi Virslīgas klubi sagatavoto priekšlikumu noraidīja, Virslīgas klubu nostājai pievienojās arī Noah Jūrmala pārstāvis (klubs uz to brīdi vēl nebija saņēmis licenci). Pēc sapulces operatīvi tika sagatavots un nosūtīts argumentēts iesniegums LFF Valdei ar aicinājumu noraidīt minētos priekšlikumus, kā galvenos argumentos norādot:

  • priekšlikuma autora izpratnes trūkumu par “leģionāru fonda” izveides mērķi un būtību;
  • priekšlikumu iesniegšanas un virzīšanas neatbilstību labas pārvaldības un pašas valdes pirmsvēlēšanām izvirzītajiem standartiem;
  • analīzes, vērtējuma un argumentācijas trūkums šāda veida grozījumu veikšanai.

Savu noraidījumu minētiem priekšlikumiem sniedza arī LFF Sancensību komiteja.

2021. gada 4. februārī tika aizvadīta speciāli “leģionāru jautājumam” veltīta LFF valdes sēde, kurā Valdes locekļi, kas virzīja šī jautājuma apstiprināšanu, ir rīkojušies radošāk šī jautājuma “dzīšanā cauri” un piesegšanā. Neviens no LFV vai Virslīgas klubu pārstāvjiem uz šo sēdi aicināts netika.

Nepilnu divu nedēļu laikā A.Rozītis jau trešo reizi mainīja piedāvātās “leģionāru maksas” summas (šoreiz tās vēl palielinot). Šoreiz, iespējams apzinoties reputācijas riskus un pārmetumus par savtīgu interešu realizēšanu, izmantojot LFF Valdes locekļu pilnvaras, priekšlikuma anotācija vairs neietvēra informāciju par plānotā palielinātā finansējuma sadalījumu 1.līgas klubiem.

Tādējādi priekšlikums palielināt “leģionāru maksu” un palielināt ieņēmumus no Virslīgas klubiem, populistiski piesedzoties tikai ar labumu Latvijas futbolam, tika virzīts apstiprināšanai bez jebkāda racionāla, izsvērta, izanalizēta, argumentēta pamatojuma par tālāku finansējuma izlietošanu un ieguvumiem. Visticamāk, saprotot neprofesionalitāti priekšlikuma sagatavošanā un elementāru termiņu ievērošanā, LFF Valde neuzdrošinājās šos A.Rozīša priekšlikumus apstiprināt uz 2021.gada sezonu, bet, lai nedaudz “nolaistu tvaiku”, priekšlikums tika apstiprināts uz 2022. gadu, pilnībā ignorējot gan atbildīgās LFF Sacensību komitejas vienbalsīgu noraidošo nostāju, gan visu Latvijas futbola virslīgas klubu vienbalsīgu nostāju. 

Šāda LFF Valdes lēmumu pieņemšana viennozīmīgi ir pretrunā pašu Valdes locekļu pirms kongresa solījumiem tās biedriem augsti vērtēt godīgas spēles principus, savstarpējas komunikācijas nozīmi un realizēt atbildīgu lēmumu pieņemšanu. Šāda LFF Valdes lēmumu pieņemšana demonstrē klaju necieņu, nerēķināšanos un parāda LFF Valdes attieksmi pret Virslīgas klubiem un to ieguldījumu Latvijas futbolā.

Uz kādiem jautājumiem nevarēja atbildēt Andis Rozītis, un ko nezināja un ko ignorē Andis Rozītis un LFF Valdes daļa, kas apstiprināja šos priekšlikumus?

Kā iepriekš norādīts lēmums tika pieņemts bez jebkāda racionāla, izsvērta, izanalizēta, argumentēta pamatojuma triecientempā īsi pirms čempionāta sākuma. Tam par apliecinājumu kalpo šobrīd pēc būtības šķietami bezmērķīgs “leģionāru maksas” palielinājums. It kā, jo sākotnējais mērķis bija un acīmredzot nav pazudis - būtisku finansējuma daļu novirzīt 1.līgas klubiem. Finansējuma pārdale 1. līgas klubiem un “leģionāru maksas” palielināšana pašos pamatos grauj to sistēmu, ar kādu mērķi Latvijas futbola virslīgas klubi ierosināja un LFF biedri apstiprināja to ieviest un izveidot “leģionāru fondu”. Īss atskats “leģionāru jautājuma” vēsturē.

2018. gada 4.aprīlī tiekoties ar visiem LFF prezidenta amata kandidātiem, LFV no savas puses akcentēja nepieciešamību pilnveidot “leģionāru sistēmu” ievērojot visu pušu intereses un izvairoties no juridiskiem riskiem. Jau tajā brīdī nākamais LFF prezidents K.Gorkšs to akcentēja kā svarīgu jautājumu. Pēc K.Gorkša apstiprināšanas LFF prezidenta amatā, atbilstoši pirms kongresa panāktai kopīgai izpratnei, LFV mērķtiecīgi uzsāka šī jautājuma aktualizēšanu LFF ar mērķi panākt efektīvāku regulējumu.

2018.gada augustā pēc plašām Virslīgas klubu diskusijām LFV iesniedza LFF priekšlikumu – ievērojot ES noteikumus neattiecināt uz ES spēlētājiem leģionāru ierobežojumus, leģionāru ierobežojumus noteikt “trešo” valstu pilsoņiem. LFF ignorējot LFV priekšlikumu, divās dāžādās komitejās nespēja panākt kopēju risinājumu, un kā vēlāk atzina tā brīža LFF Sporta direktors D.Kazakevičs, nemaz neizskatot LFV piedāvājumu par ES noteikumiem, pieņēma trešo variantu, kas nebija saskaņots ne LFF komitejās, ne ar LFV. Atceļot “leģionāru maksu” un ieviešot “home grown” statusu, LFF Valde 2018. gadā apstiprināja sistēmu, kas nebija guvusi saskaņojumu nevienā no LFF komitejām, ne izskatīta vai saskaņota ar LFV. Šī iemesla pēc tā brīža apstiprināto piedāvājumu pakāpeniski mainīt “leģionāru kvotu” nevar uzskatīt par kaut ko fundamentālu. 

LFV turpināja darbu pie sava priekšlikuma pilnveidošanas un 2019. gada augustā sagatavoja savā ziņā unikālu priekšlikumu – atkāpjoties no ES noteikumiem, uz 2020. - 2022. gadu lūgt mainīt leģionāru kvotu uz sistēmu 8+3 un paralēli par galveno mērķi izvirzot mērķtiecīgāku jauno spēlētāju iespēlēšanu Virslīgas klubos, Virslīgas klubi vienojās lūgt LFF atjaunot leģionāru maksu, to novirzīt “Leģionāru fondā”, kurš sezonas beigās dotācijas veidā tiktu izmaksāts proporcionāli tiem Virslīgas klubiem, kuri mērķtiecīgi iespēlēs Latvijas junioru izlases spēlētājus. Tādējādi klubiem, atbilstoši to stratēģijai un specializācijai, dodot iespēju pašrealizēties un pilnveidoties tajos segmentos, kuros tiem ir stiprākās puses – rezultātu sasniegšana Eiropas kausos, spēlētāju attīstīšana transfēru darījumiem, Latvijas jauno spēlētāju attīstīšana.

Pēc virknes saskaņojumu 2019. gada rudenī priekšlikums 8+3 2020. - 2022. gadam tika pieņemts atbildīgajā LFF komitējā, LFF Valdē un apstiprināts LFF Biedru kopsapulcē, pēc LFV ierosinājuma apstiprinot sistēmu, “leģionāru maksas” un “leģionāru fondu” Virslīgas klubiem. Tādējādi tika sasniegti vairāki mērķi. Virslīgas klubi ieguva savā rīcībā vairākas iespējas attīstīties, palielinoties iespējām attīstīties Virslīgas klubiem attīstījas arī Virslīgas čempionāts. Tika izveidots “solidarity” mehānisms, kas paredzēja uzlabot konkurētspēju klubu starpā, jo “leģionāru foda” līdzekļi, kuru būtiskāko daļu veidoja to klubu iemaksas, kuriem bija lielākas ambīcijas Eiropas kausos, nonāca to virslīgas klubu rīcībā, kas vairāk iespēlēja jaunos Latvijas spēlētājus.

Tādējādi, 21.01.2021 LFF Valdes loceklis A.Rozītis, apzināti apejot ierasto reglamentu izskatīšanas un saskaņošanas kārtību, neiepazīstoties ar jautājuma vēsturisko izcelsmi, ignorējot iesaistīto pušu viedokli un graujot “leģionāra sistēmas” izveides būtību un tās elementus, aicināja palielināt “leģionāru maksu” Virslīgas klubiem un pārdalīt fonda resursus iespējams savtīgos nolūkos par labu 1.līgas klubiem, ko 4. februāra LFF Valdes sēdē apstiprināja t.sk. tieši vai netieši četri ar pirmās līgas klubiem saistīti LFF Valdes locekļi, ignorējot iesaistīto pušu viedokli un graujot LFV izstrādāto “leģionāru sistēmu” pēc būtības.

Latvijas Futbola virslīgas klubi nesavtīgi iegulda savus un atbalstītāju līdzekļus un ceļ Latvijas futbola reitingu un kvalitāti. LFF ar šāda veida lēmumiem to grauj, aizbildinoties ar populistiskiem lozungiem un attaisnojumiem. Reitings un ieguldījumi tiešā veidā atspoguļojas arī UEFA maksājumu apjomā, ko LFF saņem un tālāk pārdala Latvijas futbola jaunatnes akadēmijām. “UEFA Solidarity” maksājumu lielums, kas šogad ir 515 000 eur, tieši izriet no Latvijas Futbola virslīgas klubu sekmēm Eiropas kausu sacensībās. 

Latvijas Futbola virslīgas klubiem un LFV nav iespējas normāli plānot ilgtermiņa mērķus un budžetus, ja gadu no gada jārēķinās ar ne stratēģisku un neprofesionālu rīcību no LFF puses, kas liedz normāli un mērķtiecīgi strādāt laikā, kad abām organizācijām vajadzētu kopīgi darboties pie ilgtermiņa Latvijas futbola attīstības un prestiža celšanas gan lokāli, gan starptautiskā līmenī. Šobrīd vairāki klubi realizē daudzmiljonu investīcas Latvijas futbola infrastruktūrā, kas apjoma ziņā nav ziņā nav salīdzināms ar līdz šim veiktajiem projektiem ne LFF, ne valsts līmenī. Ilgtermiņa stratēģija, nemainīgu un attīstību veicinošu apstākļu kopums ir pamatnosacījums Latvijas Virslīgas klubu, ne tikai kā organizāciju, bet arī kā saimnieciskās darbības veicēju attīstībai un izaugsmei, t.n. arī Latvijas futbola izaugsmei.

  • Iesaki rakstu:
  • draugiem.lv
  • twitter.com
  • facebook.com